| Chapter 21 |
1 |
Tad Viņš, pacēlis savas acis, redzēja bagātos metam savus ziedojumus upuru traukā.
|
2 |
Bet Viņš redzēja arī kādu nabaga atraitni, divas artaviņas iemetam.
|
3 |
Un Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi,
|
4 |
Jo šie visi ziedoja Dievam dāvanas no tā, kas tiem palika pāri, bet šī no savas trūcības upurēja visu savu iztiku, kas tai bija.
|
5 |
Un kad daži runāja par svētnīcu, ka tā skaistiem akmeņiem un dāvanām izgreznota, Viņš sacīja:
|
6 |
Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.
|
7 |
Bet tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda zīme tam, kad tas sāks izpildīties?
|
8 |
Viņš sacīja: Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un tas laiks ir pienācis. Bet neejiet tiem pakaļ!
|
9 |
Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties! Tam visam iepriekš jānotiek, bet tūdaļ vēl nav gals.
|
10 |
Tad Viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.
|
11 |
Un vietu vietām būs lielas zemestrīces un mēris, un bads, un šausmas, un lielas zīmes no debesīm.
|
12 |
Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.
|
13 |
Bet tas notiks jums par liecību.
|
14 |
Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet!
|
15 |
Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt.
|
16 |
Pat vecāki un brāļi, un radi, un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs.
|
17 |
Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ;
|
18 |
Bet neviens mats no jūsu galvas nepazudīs.
|
19 |
Savā pacietībā jūs iemantosiet savas dvēseles.
|
20 |
Bet kad jūs redzēsiet karaspēku ielencam Jeruzalemi, tad ziniet, ka tās izpostīšana pienākusi.
|
21 |
Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos, kas pilsētā, lai iet ārā, un kas tās apkārtnē, lai neieiet tanī!
|
22 |
Jo šīs ir atmaksas dienas, lai izpildītos viss, kas rakstīts.
|
23 |
Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās, jo liela apspiešana nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu.
|
24 |
Un no zobena asmens tie kritīs, un tos kā gūstekņus aizvedīs visās tautās, un pagāni mīdīs Jeruzalemi, iekams izpildīsies pagānu laiks.
|
25 |
Un būs zīmes pie saules un mēness, un zvaigznēm, un jūras kaukšanas un plūdu dēļ bailes tautām virs zemes.
|
26 |
Cilvēki bailēs sastings, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi sakustēsies.
|
27 |
Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā varā un godībā.
|
28 |
Bet kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas!
|
29 |
Un Viņš tiem sacīja līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus!
|
30 |
Kad tiem jau augļi metas, tad ziniet, ka vasara tuvu.
|
31 |
Tāpat arī jūs, redzot to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu.
|
32 |
Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks.
|
33 |
Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
|
34 |
Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta.
|
35 |
Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes.
|
36 |
Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks!
|
37 |
Tā Viņš dienas pavadīja, mācīdams svētnīcā, bet naktīs Viņš gāja un palika kalnā, ko sauc par Olīvkalnu.
|
38 |
Bet visa tauta rīta agrumā steidzās pie Viņa, lai svētnīcā Viņu klausītos.
|